IT-zone-ziņas katru dienu - Vēlējumi

Vēlējumi

Lai silta vasara, lai ziemā sniegs,

Lai darbos veiksme un pa reizei prieks,

Lai dvēsele var baltu domu dziju vīt,

Lai atnāk tas, ko gribam sagaidīt.



Negriezies vēlreiz atpakaļ,

Viens mirklis tikko aizgāja garām,

Viena stunda bez skaņas, bez garšas aizlidoja

Un sekundes zuda - nebrīdināja.

Negriezies, neelpo mirušos ziedus,

Tver nākamo mirkli,

Dzīvo tajā!



Es nevēlēšu Tev zvaigžņu lietu,

kad vēlēšanos ir daudz, tām nav jēgas.

Es novēlu Tev vienu vienīgo zvaigzni,

bet tādu, kura izpildīs Tavu viskvēlāko vēlēšanos.

Kad dzīvē daudz saldumu, tad zūd dzīves garša,

tāpēc es novēlu tev vienu vienīgo torti, bet ar svecēm, kuras nopūšot, Tev piepildīsies iecerētais.



Kad apkārt daudz cilvēku, tas rada drūzmu,

tāpēc nevēlēšu Tev daudz draugu.

Es novēlēšu Tev, lai tie draugi,

kas tev ir pašlaik, ir tādi,

kuri nāk kad tie vajadzīgi,

iet, kad tie traucē un nelien ar padomiem, kad Tev pašam jāgūst pieredze.

Lai silta vasara, lai ziemā sniegs,

Lai darbos veiksme un pa reizei prieks,

Lai dvēsele var baltu domu dziju vīt,

Lai atnāk tas, ko gribam sagaidīt.



Negriezies vēlreiz atpakaļ,

Viens mirklis tikko aizgāja garām,

Viena stunda bez skaņas, bez garšas aizlidoja

Un sekundes zuda - nebrīdināja.

Negriezies, neelpo mirušos ziedus,

Tver nākamo mirkli,

Dzīvo tajā!



Es nevēlēšu Tev zvaigžņu lietu,

kad vēlēšanos ir daudz, tām nav jēgas.

Es novēlu Tev vienu vienīgo zvaigzni,

bet tādu, kura izpildīs Tavu viskvēlāko vēlēšanos.

Kad dzīvē daudz saldumu, tad zūd dzīves garša,

tāpēc es novēlu tev vienu vienīgo torti, bet ar svecēm, kuras nopūšot, Tev piepildīsies iecerētais.

Kad apkārt daudz cilvēku, tas rada drūzmu,

tāpēc nevēlēšu Tev daudz draugu.

Es novēlēšu Tev, lai tie draugi,

kas tev ir pašlaik, ir tādi,

kuri nāk kad tie vajadzīgi,

iet, kad tie traucē un nelien ar padomiem, kad Tev pašam jāgūst pieredze.




Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim,

Būs laime tad, ja pratīsim to dot.

Būs prieks, ja protam citus ielīksmot.

Un nevajag nemaz tik daudz-

Pavisam maz,

Pavisam nieku,

Lai mirdzošs mirklis nestu prieku!



Lai sapņi saplaukst zilgi,

Lai dvēselē plaukst prieks,

Lai veselība turas ilgi,

Un visi darbi- nieks!



Kā rīta rasa dzīve šķiet.

Kā spoža rīta rasa.

Kā sapnis jauks,kas neaiziet.

Kā grāmata, ko never ciet.

Ko mūžam neizlasa.



Katra diena slēpj sevī iespējas un pārsteigumus...

Lai izdodas atklāt un izmantot tos!

Lai domu spārni, smalki kā zīds,

Nes vienmēr uz varavīksni!

Lai allaž uz pleca saules pilns rīts

Vērš nedienu zeltainā drīksnā.



Ik katram dzīvē ir savs stikla kalns,

Kāds sapnis, kuram visu mūžu velta,

Spožs vara zirgs, vai sudrabaini salns,

No īsta - vai no izdomāta zelta...



Noplūc kā puķes tās dienas,

Laiks ko dāvina Tev,

Skaistākās ziedlapiņas

Paņem vienīgi sev.

Noplūc kā puķi ik dienu,

Apkārt lai starotu prieks,

Plauksti tam vidū kā roze,

Pirms Tavas jaunības krāsas

Balinās salnas un sniegs.



Kaut mazu prieku dāvināt ikvienam,

Kaut reizēm sīkāks tas par gliemežvāku.

Tad, starodams caur visām mūža dienām,

Ik mirklis citiem dotais svētīt nāks.



Es vēlos Tev dāvināt rozes-

Tik baltas kā decembrī sniegs.

Es redzu - Tev zilajās acīs

Ir pamodies cerību prieks.

Es vēlos Tev dāvināt sapni,

Par to, ka Tu esi arvien

Es vēlos Tev dāvināt rozes

No dārza, kur zied mana sirds,

Tik baltas kā dvēsele Tava

Tik skaistas kā zvaigznes kas mirdz.

Es vēlos Tev dāvināt rozes

Par to, ka Tu biji man tā,

Kas ziedoša sniedza man roku

Sev neprasot pretī nekā.

Es vēlos Tev dāvināt rozes

No dārza, kur zied mana sirds -

Tik baltas kā dvēsele Tava,

Tik skaistas kā zvaigznes kas mirdz.

Es vēlos Tev dāvināt rozes -

Tik baltas kā decembrī sniegs,

Es redzu – Tev zilajās acīs

Ir pamodies cerību prieks.



Kā varavīksni sevi veido,

No vienas krāsas otrā ej.

Un nesavtīgi tūkstoš veidos

Ir mirkli rādies pasaulei.



Lai Tavām rokām vienmēr ir ko darīt

Lai Tavā makā vienmēr ir pāris monētu.

Lai saule vienmēr spīd Tavā logā,

Lai lietum vienmēr seko varavīksne,

Lai draugs vienmēr pastiepj palīdzīgu roku

Un lai dievs pilda Tavu sirdi ar prieku.



Lai mērķus tādus sev spraužam,

Ko sasniegt bez mūžības spēj.

Lai dzīvojot rozes tik laužam,

Ko palīdz, kad asaras sēj?



Lai Tev veiksme pasniedz roku,

Prieks lai vienmēr durvis ver,

Lai Tev gaišus saules starus,

Katra jauna diena sniedz.



Lai piepildās tās cerības,

Kas Tavā sirdī viļņojas,

Lai Laimes māte ziedus lauž

Un Tev dzīves ceļu sprauž!



Lai Tavām dienām rožu smarža,

Kas dzīves steigā nepazūd.

Un arī rūgtos brīžos proti

Ar rožu dvesmu kopā būt.



Dzīvē ir bezgala daudz laimes,

Un vajag tikai pastiept rokas,

Lai viss, ko Tu vēlies -

Mīla, Draudzība un Prieks,

Sabirtu tajās kā zvaigznes

No zaļganām vasasras debesīm!



Kaut kur ir pļava -

Viena vienīgā pasaulē- Tava!

Naktīs viņa Tev sapņos smaržo

Un rītos vēl ilgi uz lūpām

Jūti medus garšu

Lai arī Tev pieder pļava,

Kurā tikai atliek ieiet

Un kur Tu būsi laimīga.



Novēlu Tev smilšu graudā ieraudzīt pasauli,

Pļavu puķēs - sakatīt debesis,

Plaukstās - noturēt bezgalību

Un ticēt mūžībai!





Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim,

Būs laime tad, ja pratīsim to dot.

Būs prieks, ja protam citus ielīksmot.

Un nevajag nemaz tik daudz-

Pavisam maz,

Pavisam nieku,

Lai mirdzošs mirklis nestu prieku!



Lai sapņi saplaukst zilgi,

Lai dvēselē plaukst prieks,

Lai veselība turas ilgi,

Un visi darbi- nieks!



Kā rīta rasa dzīve šķiet.

Kā spoža rīta rasa.

Kā sapnis jauks,kas neaiziet.

Kā grāmata, ko never ciet.

Ko mūžam neizlasa.



Katra diena slēpj sevī iespējas un pārsteigumus...

Lai izdodas atklāt un izmantot tos!

Lai domu spārni, smalki kā zīds,

Nes vienmēr uz varavīksni!

Lai allaž uz pleca saules pilns rīts

Vērš nedienu zeltainā drīksnā.



Ik katram dzīvē ir savs stikla kalns,

Kāds sapnis, kuram visu mūžu velta,

Spožs vara zirgs, vai sudrabaini salns,

No īsta - vai no izdomāta zelta...



Noplūc kā puķes tās dienas,

Laiks ko dāvina Tev,

Skaistākās ziedlapiņas

Paņem vienīgi sev.

Noplūc kā puķi ik dienu,

Apkārt lai starotu prieks,

Plauksti tam vidū kā roze,

Pirms Tavas jaunības krāsas

Balinās salnas un sniegs.



Kaut mazu prieku dāvināt ikvienam,

Kaut reizēm sīkāks tas par gliemežvāku.

Tad, starodams caur visām mūža dienām,

Ik mirklis citiem dotais svētīt nāks.



Es vēlos Tev dāvināt rozes-

Tik baltas kā decembrī sniegs.

Es redzu - Tev zilajās acīs

Ir pamodies cerību prieks.

Es vēlos Tev dāvināt sapni,

Par to, ka Tu esi arvien

Es vēlos Tev dāvināt rozes

No dārza, kur zied mana sirds,

Tik baltas kā dvēsele Tava

Tik skaistas kā zvaigznes kas mirdz.

Es vēlos Tev dāvināt rozes

Par to, ka Tu biji man tā,

Kas ziedoša sniedza man roku

Sev neprasot pretī nekā.

Es vēlos Tev dāvināt rozes

No dārza, kur zied mana sirds -

Tik baltas kā dvēsele Tava,

Tik skaistas kā zvaigznes kas mirdz.

Es vēlos Tev dāvināt rozes -

Tik baltas kā decembrī sniegs,

Es redzu – Tev zilajās acīs

Ir pamodies cerību prieks.



Kā varavīksni sevi veido,

No vienas krāsas otrā ej.

Un nesavtīgi tūkstoš veidos

Ir mirkli rādies pasaulei.



Lai Tavām rokām vienmēr ir ko darīt

Lai Tavā makā vienmēr ir pāris monētu.

Lai saule vienmēr spīd Tavā logā,

Lai lietum vienmēr seko varavīksne,

Lai draugs vienmēr pastiepj palīdzīgu roku

Un lai dievs pilda Tavu sirdi ar prieku.



Lai mērķus tādus sev spraužam,

Ko sasniegt bez mūžības spēj.

Lai dzīvojot rozes tik laužam,

Ko palīdz, kad asaras sēj?



Lai Tev veiksme pasniedz roku,

Prieks lai vienmēr durvis ver,

Lai Tev gaišus saules starus,

Katra jauna diena sniedz.



Lai piepildās tās cerības,

Kas Tavā sirdī viļņojas,

Lai Laimes māte ziedus lauž

Un Tev dzīves ceļu sprauž!



Lai Tavām dienām rožu smarža,

Kas dzīves steigā nepazūd.

Un arī rūgtos brīžos proti

Ar rožu dvesmu kopā būt.



Dzīvē ir bezgala daudz laimes,

Un vajag tikai pastiept rokas,

Lai viss, ko Tu vēlies -

Mīla, Draudzība un Prieks,

Sabirtu tajās kā zvaigznes

No zaļganām vasasras debesīm!



Kaut kur ir pļava -

Viena vienīgā pasaulē- Tava!

Naktīs viņa Tev sapņos smaržo

Un rītos vēl ilgi uz lūpām

Jūti medus garšu

Lai arī Tev pieder pļava,

Kurā tikai atliek ieiet

Un kur Tu būsi laimīga.



Novēlu Tev smilšu graudā ieraudzīt pasauli,

Pļavu puķēs - sakatīt debesis,

Plaukstās - noturēt bezgalību

Un ticēt mūžībai!






Cik daudz gaismas uz ceļa,

Pa kuru mums jāiet...

Iesim

Saņemt un starot

Un dot.

/O.Vācietis/



Gribas, lai baltā pasaulē

Balti sniegi snieg.

Un uz baltiem lielceļiem

Balti cilvēki iet. Un lai baltos cilvēkos

Baltas domas dzimst,

Un lai baltās darbdienās

Balti svētki ir.

/I.Ziedonis/



Lai pie tavas pieres egle

Zaļu roku liek.

Lai neviena rūpe šonakt

Tevi nesatiek.




Lai Tev drošu ceļu rādīt

Liela zvaigzne krīt.

Lai ikvienu sapni vari

Plaukstā pasvārstīt.




Lai tu vari katram vienam

Abas rokas dot.

Un kā zelta mežābele

Sniegā salapot.



/K.Skujenieks/


Trīs baltas patiesības nemanāmas

iet pa gadu takām.

Ir pirmā Labestība-

katrā vārdā, ko viens otram sakām,

Tai blakus Godīgums-

kam jāvalda starp mums,

Un ja vēl Pienākums

šiem diviem mērķiem līdzi iet-

tad citas laimes nevajag!



Skaties: ar pateicību — atpakaļ,

Ar drosmi — uz priekšu,

Ar mīlestību — sev apkārt,

Ar ticību — uz augšu.



Lai zem tava loga

Rožu krūmiņš zied

Un lai rožu krūmā

Lakstīgala dzied.



Tev kalnu augstās smailes

Tev jūras plašums māj

Ne mirkli nepagursti
Ne mirkli neapstaj.




Lai tev zirga veselība

Oda dūša, izturība

Mušas lai tev mieru liek

Dundurs mūžam neaiztiek.



Pie bērnības ezera krastiem

Tev laiviņa piesieta stāv,

Pa dzīves ceļu braucot,

Tev novēlam laimīgai būt.



Lai laime stāv uz katra stūra

Un tavu atnākšanu gaida,

Lai katrs cilvēks, kas ir burvis,

Tev pretī nāk un smaida!



Kādu laimi, lai mēs Tev vēlam,

Lai tā spoži viz un mirdz?

Ne no vārdu plūdiem cēliem,

Tik no mūsu siltās sirds.


Dievs lai piedod visus grēkus,

organismam jaunus spēkus,

vairāk naudas, vairāk baudas,

lieliem darbiem vairāk jaudas!



Es nesolu vienmēr aiziet pie tevis,

Ik nastu tev palidzēt nest;

Pa retam es gribētu apciemot tevi,

Pa retam tev pavardu aizdegtu es.

Bet nesolu nenest tev pelēkas dienas,

To katram ir sakrājies daudz, ļoti daudz.

Vienalga, vai sauc tās par nespēka brīžiem

Vai tikai par vientuļo ikdienu sauc...

Es apsolu vasarā asteres aiznest,

Bet ziemā trīs čiekurus- vairāk nekā,

Un aprīlī-vēstuli ķīvītes ligzdā

Tev atstāsu pelekā atmata.

(Sk.Kaldupe)



Kaut reizi dzīvē, lai tavs sapnis,

Kļūst par īstenību!

Kaut reizi dzīvē, lai tava viskvēlākā

Vēlēšanās piepildās!

Kaut reizi dzīvē, lai tu patiešām

Būtu tā pa īstam laimīga

Un tomēr ir kas tāds, kam jāpavada

Tevi visi tavu dzīvi...

Tā ir ticība!

Ticība sev un saviem spēkiem...

Tā ir cerība!

Cerība, ka viss izdosies...

Tas ir spēks!

Spēks, kas uzveic it visu...

Bet pāri visam – tā ir mīlestība!

Mīlestība, kas nekad nezudīs...



Cik saulītei mirdzošu staru,

Tik sveicienu sūtu es Jums!

Cik avotam tekošu viļņu,

Tik laimītes novēlu Jums!



Lai Tev būtu darbs, kas iepriecina,

Draugi, kuriem vari uzticēties,

Domas, kas nes gaismu

Un nemiers, kas spārno!



Veselību - stipru kā riekstu!

Laimi - saldu kā medu!

Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu!

Prieku - krāsainu, daudzveidīgu kā zvaigzni!

Pārticību - tik daudz naudiņas, cik eglītei skujas!

Draudzību - noturīgu kā citrona garša!

Mieru - gaišu kā svecītes!



Novēlu Karlisona apetīti.

Uz dzivi Pepijas Garzeķes fantāziju,

Un Vinija Pūka neatlaidību!



Lai ir ko mīlēt un ir kas mīl.

Lai ir ko gaidīt un ir kas gaida.

Lai ir ko darīt un ir kas novērtē.

Lai sniegs nav melns un prieks ir balts...



Trīs baltas patiesības nemanāmas

iet pa gadu takām.

Ir pirmā Labestība-

katrā vārdā, ko viens otram sakām,

Tai blakus Godīgums-

kam jāvalda starp mums,

Un ja vēl Pienākums

šiem diviem mērķiem līdzi iet-

tad citas laimes nevajag!



Skaties: ar pateicību — atpakaļ,

Ar drosmi — uz priekšu,

Ar mīlestību — sev apkārt,

Ar ticību — uz augšu.



Lai zem tava loga

Rožu krūmiņš zied

Un lai rožu krūmā

Lakstīgala dzied.



Tev kalnu augstās smailes

Tev jūras plašums māj

Ne mirkli nepagursti

Ne mirkli neapstāj



Lai tev zirga veselība

Oda dūša, izturība

Mušas lai tev mieru liek

Dundurs mūžam neaiztiek.



Pie bērnības ezera krastiem

Tev laiviņa piesieta stāv,

Pa dzīves ceļu braucot,

Tev novēlam laimīgai būt.



Lai laime stāv uz katra stūra

Un tavu atnākšanu gaida,

Lai katrs cilvēks, kas ir burvis,

Tev pretī nāk un smaida!



Kādu laimi, lai mēs Tev vēlam,

Lai tā spoži viz un mirdz?

Ne no vārdu plūdiem cēliem,

Tik no mūsu siltās sirds.



Un ja cerēto prieku

Nenesa ceriņu ziedi,

Nav taču sacīts, ka laime

Nevar atbrist pa stiegu.



Dievs lai piedod visus grēkus,

organismam jaunus spēkus,

vairāk naudas, vairāk baudas,

lieliem darbiem vairāk jaudas!



Es nesolu vienmēr aiziet pie tevis,

Ik nastu tev palidzēt nest;

Pa retam es gribētu apciemot tevi,

Pa retam tev pavardu aizdegtu es.

Bet nesolu nenest tev pelēkas dienas,

To katram ir sakrājies daudz, ļoti daudz.

Vienalga, vai sauc tās par nespēka brīžiem

Vai tikai par vientuļo ikdienu sauc...

Es apsolu vasarā asteres aiznest,

Bet ziemā trīs čiekurus- vairāk nekā,

Un aprīlī-vēstuli ķīvītes ligzdā

Tev atstāsu pelekā atmata.

(Sk.Kaldupe)



Kaut reizi dzīvē, lai tavs sapnis,

Kļūst par īstenību!

Kaut reizi dzīvē, lai tava viskvēlākā

Vēlēšanās piepildās!

Kaut reizi dzīvē, lai tu patiešām

Būtu tā pa īstam laimīga

Un tomēr ir kas tāds, kam jāpavada

Tevi visi tavu dzīvi...

Tā ir ticība!

Ticība sev un saviem spēkiem...

Tā ir cerība!

Cerība, ka viss izdosies...

Tas ir spēks!

Spēks, kas uzveic it visu...

Bet pāri visam – tā ir mīlestība!

Mīlestība, kas nekad nezudīs...



Cik saulītei mirdzošu staru,

Tik sveicienu sūtu es Jums!

Cik avotam tekošu viļņu,

Tik laimītes novēlu Jums!



Lai Tev būtu darbs, kas iepriecina,

Draugi, kuriem vari uzticēties,

Domas, kas nes gaismu

Un nemiers, kas spārno!



Veselību - stipru kā riekstu!

Laimi - saldu kā medu!

Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu!

Prieku - krāsainu, daudzveidīgu kā zvaigzni!

Pārticību - tik daudz naudiņas, cik eglītei skujas!

Draudzību - noturīgu kā citrona garša!

Mieru - gaišu kā svecītes!



Novēlu Karlisona apetīti.

Uz dzivi Pepijas Garzeķes fantāziju,

Un Vinija Pūka neatlaidību!



Lai ir ko mīlēt un ir kas mīl.

Lai ir ko gaidīt un ir kas gaida.

Lai ir ko darīt un ir kas novērtē.

Lai sniegs nav melns un prieks ir balts...